| Nr. | Nekustamā īpašuma nosaukums | Kadastra numurs | Zemes vienības kadastra apzīmējums |
| 1 | Valsts meži | 5670 003 0173 | 5670 005 0186 |
| 2 | Valsts mežs | 5696 001 0057 | 5696 001 0057 |
| 3 | Valsts mežs | 5696 001 0057 | 5696 001 0058 |
| 4 | Sniedzes | 5696 003 0008 | 5696 003 0008 |
| 5 | Ceļš no Mežmaļiem | 5696 002 0044 | 5696 002 0067 |
| 6 | Sniedzinieki – Kūrāni | 5696 002 0113 | 5696 002 0113 |
| 7 | Silmala | 5696 001 0005 | 5696 001 0005 |
| 8 | Jasmīni | 5696 004 0033 | 5696 001 0044 |
| 9 | Priednieki | 5696 001 0006 | 5696 001 0006 |
| Nr. | Nekustamā īpašuma nosaukums | Kadastra numurs | Zemes vienības kadastra apzīmējums |
| 1 | Valsts meži | 4462 004 0001 | 4462 001 0168 |
| 2 | Valsts mežs | 4476 001 0003 | 4476 004 0004 |
| 3 | Valsts mežs | 4476 001 0003 | 4476 007 0032 |
| 4 | Valsts mežs | 4476 001 0003 | 4476 006 0045 |
| 5 | Valsts mežs | 4476 001 0003 | 4476 007 0020 |
| 6 | Valsts mežs | 4476 001 0003 | 4476 003 0055 |
| 7 | Valsts mežs | 4476 001 0003 | 4476 007 0033 |
| 8 | Valsts mežs | 4476 001 0003 | 4476 004 0002 |
| 9 | Valsts mežs | 4476 001 0003 | 4476 007 0031 |
| 10 | Valsts mežs | 4476 001 0003 | 4476 001 0003 |
| 11 | Valsts mežs | 4476 001 0003 | 4476 001 0007 |
| 12 | Pagasta pašvaldības ceļi un ielas | 4476 001 0002 | 4476 002 0185 |
| 13 | Pašvaldībai piekritīgā zeme | 4476 002 0015 | 4476 002 0142 |
| 14 | Valsts mežs | 4476 001 0003 | 4476 007 0021 |
| 15 | Valsts mežs | 4476 001 0003 | 4476 007 0029 |
| 16 | Valsts mežs | 4476 001 0003 | 4476 007 0030 |
| 17 | Valsts mežs | 4476 001 0003 | 4476 004 0005 |
| 18 | Valsts mežs | 4476 001 0003 | 4476 004 0003 |
| 19 | Valsts mežs | 4476 001 0003 | 4476 006 0049 |
| 20 | “Krasti” | 4476 002 0077 | 4476 003 0007 |
| 21 | “Pabērzi” | 4476 003 0014 | 4476 003 0015 |
| 22 | “Rīti” | 4476 002 0017 | 4476 002 0017 |
“Vindr” Līvānu novadā atklāj inovatīvu 3,4 miljonu eiro vērtu hibrīdo enerģijas parku
Parakstīts memorands ceļā uz zaļā ūdeņraža ražotnes izveidi Liepājā
Tādējādi sperts būtisks solis pretī vienai no Ziemeļeiropas lielākajām un mūsdienīgākajām zaļā ūdeņraža iniciatīvām – atjaunojamās enerģijas kompleksa un zaļā ūdeņraža ražotnes izveidei Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas teritorijā. Ilgtermiņa vienošanās starp elektroenerģijas ražotāju un pircēju par zaļās enerģijas piegādi noteiktā laika periodā un par iepriekš saskaņotu cenu nodrošinātu stabilu un paredzamu enerģijas piegādi pircējam. Vienlaikus tas ļautu ražotājam garantēt ilgtermiņa investīciju atdevi atjaunīgās enerģijas projektos, kā arī sniegtu būtisku atbalstu atjaunīgās enerģijas attīstībai, Latvijas enerģētiskās neatkarības stiprināšanai un uzņēmumu dekarbonizācijas mērķu sasniegšanai.
Jau ziņots, ka SIA “CIS Liepaja”, kas apvieno Norvēģijas un Latvijas uzņēmumus, līdz 2030. gadam Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas teritorijā plāno izbūvēt vienu no lielākajām un attīstītākajām zaļā ūdeņraža ražotnēm Ziemeļeiropā, investējot vairāk nekā 550 miljonu eiro un radot vismaz 100 jaunu darba vietu. Plānots, ka rūpnīca gadā ražos aptuveni 150 000 tonnu zaļā ūdeņraža. Ievērojama daļa no tā tiks eksportēta uz Vāciju un citām ES dalībvalstīm, atbalstot Eiropas pāreju uz oglekļa neitrālu ekonomiku.
“CIS Liepaja” plāno piesaistīt ES investīcijas vairāk nekā 1,2 miljardu eiro apmērā, savukārt paredzamie ieņēmumi, pilnībā attīstot projektu, pārsniegs 600 miljonu eiro gadā.
“Zaļais ūdeņradis nav tikai enerģijas nesējs – tas kļūst par vienu no zaļās transformācijas stūrakmeņiem. Pasaulē palielinās interese par atjaunīgajiem resursiem, un tas paver iespējas Latvijai spēlēt nozīmīgu lomu nākotnes tīrās enerģijas ekonomikā. Tik apjomīgos projektos ir ārkārtīgi svarīga visu iesaistīto pušu sadarbība, tāpēc ļoti novērtējam gan vietējo, gan valsts atbalstu šī projekta īstenošanā. Paredzami noteikumi, stabila pārvaldība, piekļuve atjaunojamiem resursiem un kontinentālās Eiropas tirgu tuvums apvienojumā ar rūpniecības stratēģiju zaļā ūdeņraža izmantošanai rada pievilcīgu vidi, lai šeit attīstītu vienu no Eiropas konkurētspējīgākajām un ilgtspējīgākajām ūdeņraža nozarēm,” uzsver SIA “CIS Liepaja” izpilddirektors un valdes loceklis Tors Arne Pedersens (Tor Arne Pedersen).
““Vindr” lepojas, ka var atbalstīt Latvijas pāreju uz tīru, vietēji ražotu elektroenerģiju. Mūsu vēja parki Kurzemē un Latgalē nodrošinās uzticamu, sertificētu atjaunīgo enerģiju, radīs jaunas darbavietas un veicinās reģionu ekonomisko attīstību, vienlaikus stiprinot enerģētisko drošību un samazinot atkarību no importa. Pašlaik mēs Latvijā attīstām atjaunīgās enerģijas projektu portfeli ar 900 MW jaudu, un šī ir pirmā vienošanās Latvijā, kas paredz 150 MW piegādi zaļā ūdeņraža ražošanai. Ar ilgtermiņa sadarbību ar “CIS Liepaja” mēs palīdzam attīstīt jaunas nozares, piemēram, ūdeņraža ražošanu, un veicinām spēcīgāku, zaļāku un konkurētspējīgāku Latviju. Kopā mēs pārvēršam atjaunīgo enerģiju par ilgtspējīgas izaugsmes un labklājības dzinējspēku valstij,” saka SIA “Vindr” izpilddirektors un līdzdibinātājs Jans Olavs Ederuds (Jan-Olav Øderud).
“Zaļā transformācija ir būtisks globāls uzdevums, un zaļajam ūdeņradim tajā ir izšķiroša nozīme. Norvēģija lepojas ar to, ka ir viena no Eiropas līderēm zaļā ūdeņraža ražošanā, un tādi projekti kā “CIS Liepaja” un “Vindr” sadarbība Liepājā spilgti apliecina spēcīgo partnerību starp Latviju un Norvēģiju. Šis ir ievērojams abu valstu sadarbības projekts, kas ir pilns enerģijas un potenciāla veicināt inovācijas, ilgtspēju un ekonomisko izaugsmi visā reģionā,” saka Norvēģijas vēstniece Latvijā Īne Morenga (Ine Måreng).
Jaunās tehnoloģijas ciešā sasaitē ar atjaunīgās enerģijas resursiem paver līdz šim nebijušas iespējas Latvijas ekonomikas izaugsmei, starptautiskās konkurētspējas stiprināšanai un neatkarībai. Zaļā ūdeņraža ražotne iezīmēs Liepāju kā spēcīgu partneri un svarīgu punktu Eiropas ekonomikas kartē.
“Enerģētiskā neatkarība un enerģētiskā drošība ir svarīgas mūsu valdības stratēģiskās prioritātes. Ir būtiski attīstīt enerģijas ražošanas projektus ar uzticamiem, ilgtermiņā strādājošiem partneriem, kuri plāno savu darbību Latvijā desmitgadēs. Mums ir svarīga enerģētiskā neatkarība, pieejama enerģija valsts iedzīvotājiem un uzņēmējiem, tāpēc atbalstām “CIS Liepaja” un “Vindr” kopīgo projektu,” uzsver klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis.
Liepāja zaļā ūdeņraža ražotnes izveidei izraudzīta, novērtējot gan ostas sniegtās priekšrocības, gan Norvēģijas vēstniecības Latvijā rekomendācijas un kvalitatīvo uzņēmējdarbības vidi. Liepāja piedāvā unikālu priekšrocību kombināciju: stabilu infrastruktūru, piekļuvi atjaunojamai elektroenerģijai, saldūdeni un rūpniecisko zemi, turklāt politiskais klimats atbalsta ilgtspējīgu rūpniecību.
“Mēs esam priecīgi, ka šis projekts tiek īstenots Liepājā – pilsētā, kas strauji attīstās un virzās pretī savam ambiciozajam mērķim kļūt klimatneitrālai līdz 2030. gadam. Pie šī projekta esam strādājuši kopīgi jau vairākus gadus, un ir paveikts ļoti daudz. Saprašanās memoranda parakstīšana ir nozīmīgs solis ceļā uz projekta īstenošanu,” saka Liepājas pilsētas domes deputāts, Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieks Uldis Hmieļevskis.
SIA “CIS Liepaja”, kas apvieno Norvēģijas un Latvijas uzņēmumus, ir Norvēģijas–Latvijas Tirdzniecības kameras un Vācijas–Latvijas Tirdzniecības kameras biedrs, kura mērķis ir veicināt CO2 neitrālas enerģijas nodrošināšanu ES iekšējam tirgum, t. sk. Latvijas tirgum. “CIS Liepaja” ūdeņraža ražotnes projekts Liepājas Speciālajā ekonomiskajā zonā ir atzīts par valsts mēroga stratēģiski nozīmīgu investīciju projektu.
Uzņēmums “Vindr” dibināts 2019. gadā ar mērķi attīstīt vēja enerģijas projektus Norvēģijā un Zviedrijā un kļūt par vadošo Ziemeļeiropas atjaunīgās enerģijas ražotāju. Kopš tā laika tas paplašinājis darbību, aptverot Ziemeļvalstu un Baltijas reģionu. SIA “Vindr Latvia” attīsta vairāk nekā 900 MW sauszemes vēja enerģijas projektu portfeli, koncentrējoties uz ilgtermiņa sadarbības projektiem un ieguldot tajos starptautisku pieredzi un finansējumu.
Plānotais vēja parks “Līvāni” atrodas Līvānu novada Jersikas pagastā. Tā ir iecerēta atjaunīgās enerģijas elektrostacija, kurā paredzēts uzstādīt līdz 13 vēja turbīnām, kuru kopējā jauda varētu sasniegt ~104 MW (katras stacijas nominālā jauda ir ~8 MW).
Plānotais vēja parks “Ošenieki” atrodas Saldus novada Jaunlutriņu pagastā un Kuldīgas novada Vārmes pagastā. Tā ir iecerēta atjaunīgās enerģijas elektrostacija, kurā paredzēts uzstādīt līdz 18 vēja turbīnām, katras nominālā jauda varētu sasniegt 7,2 MW.
Vēja parka projektu paredzēts īstenot Augšdaugavas novada Nīcgales un Kalupes pagastu teritorijā.
