Parakstīts memorands ceļā uz zaļā ūdeņraža ražotnes izveidi Liepājā

Publisert:

December 2, 2025

Parakstīts memorands ceļā uz zaļā ūdeņraža ražotnes izveidi Liepājā

Norvēģijas Karalistes vēstniecībā 1.decembrī parakstīts ūdeņraža ražotāja un termināļa SIA “CIS Liepaja” un vēja enerģijas ražotāja SIA “Vindr Latvia” saprašanās memorands. Tā mērķis ir izpētīt ilgtermiņa atjaunīgās enerģijas piegādes iespējas caur valsts elektrotīklu jaunajai zaļā ūdeņraža ražotnei Liepājā.

Tādējādi sperts būtisks solis pretī vienai no Ziemeļeiropas lielākajām un mūsdienīgākajām zaļā ūdeņraža iniciatīvām – atjaunojamās enerģijas kompleksa un zaļā ūdeņraža ražotnes izveidei Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas teritorijā. Ilgtermiņa vienošanās starp elektroenerģijas ražotāju un pircēju par zaļās enerģijas piegādi noteiktā laika periodā un par iepriekš saskaņotu cenu nodrošinātu stabilu un paredzamu enerģijas piegādi pircējam. Vienlaikus tas ļautu ražotājam garantēt ilgtermiņa investīciju atdevi atjaunīgās enerģijas projektos, kā arī sniegtu būtisku atbalstu atjaunīgās enerģijas attīstībai, Latvijas enerģētiskās neatkarības stiprināšanai un uzņēmumu dekarbonizācijas mērķu sasniegšanai.

Jau ziņots, ka SIA “CIS Liepaja”, kas apvieno Norvēģijas un Latvijas uzņēmumus, līdz 2030. gadam Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas teritorijā plāno izbūvēt vienu no lielākajām un attīstītākajām zaļā ūdeņraža ražotnēm Ziemeļeiropā, investējot vairāk nekā 550 miljonu eiro un radot vismaz 100 jaunu darba vietu. Plānots, ka rūpnīca gadā ražos aptuveni 150 000 tonnu zaļā ūdeņraža. Ievērojama daļa no tā tiks eksportēta uz Vāciju un citām ES dalībvalstīm, atbalstot Eiropas pāreju uz oglekļa neitrālu ekonomiku.

“CIS Liepaja” plāno piesaistīt ES investīcijas vairāk nekā 1,2 miljardu eiro apmērā, savukārt paredzamie ieņēmumi, pilnībā attīstot projektu, pārsniegs 600 miljonu eiro gadā.

“Zaļais ūdeņradis nav tikai enerģijas nesējs – tas kļūst par vienu no zaļās transformācijas stūrakmeņiem. Pasaulē palielinās interese par atjaunīgajiem resursiem, un tas paver iespējas Latvijai spēlēt nozīmīgu lomu nākotnes tīrās enerģijas ekonomikā. Tik apjomīgos projektos ir ārkārtīgi svarīga visu iesaistīto pušu sadarbība, tāpēc ļoti novērtējam gan vietējo, gan valsts atbalstu šī projekta īstenošanā. Paredzami noteikumi, stabila pārvaldība, piekļuve atjaunojamiem resursiem un kontinentālās Eiropas tirgu tuvums apvienojumā ar rūpniecības stratēģiju zaļā ūdeņraža izmantošanai rada pievilcīgu vidi, lai šeit attīstītu vienu no Eiropas konkurētspējīgākajām un ilgtspējīgākajām ūdeņraža nozarēm,” uzsver SIA “CIS Liepaja” izpilddirektors un valdes loceklis Tors Arne Pedersens (Tor Arne Pedersen).

““Vindr” lepojas, ka var atbalstīt Latvijas pāreju uz tīru, vietēji ražotu elektroenerģiju. Mūsu vēja parki Kurzemē un Latgalē nodrošinās uzticamu, sertificētu atjaunīgo enerģiju, radīs jaunas darbavietas un veicinās reģionu ekonomisko attīstību, vienlaikus stiprinot enerģētisko drošību un samazinot atkarību no importa. Pašlaik mēs Latvijā attīstām atjaunīgās enerģijas projektu portfeli ar 900 MW jaudu, un šī ir pirmā vienošanās Latvijā, kas paredz 150 MW piegādi zaļā ūdeņraža ražošanai. Ar ilgtermiņa sadarbību ar “CIS Liepaja” mēs palīdzam attīstīt jaunas nozares, piemēram, ūdeņraža ražošanu, un veicinām spēcīgāku, zaļāku un konkurētspējīgāku Latviju. Kopā mēs pārvēršam atjaunīgo enerģiju par ilgtspējīgas izaugsmes un labklājības dzinējspēku valstij,” saka SIA “Vindr” izpilddirektors un līdzdibinātājs Jans Olavs Ederuds (Jan-Olav Øderud).

“Zaļā transformācija ir būtisks globāls uzdevums, un zaļajam ūdeņradim tajā ir izšķiroša nozīme. Norvēģija lepojas ar to, ka ir viena no Eiropas līderēm zaļā ūdeņraža ražošanā, un tādi projekti kā “CIS Liepaja” un “Vindr” sadarbība Liepājā spilgti apliecina spēcīgo partnerību starp Latviju un Norvēģiju. Šis ir ievērojams abu valstu sadarbības projekts, kas ir pilns enerģijas un potenciāla veicināt inovācijas, ilgtspēju un ekonomisko izaugsmi visā reģionā,” saka Norvēģijas vēstniece Latvijā Īne Morenga (Ine Måreng).

Jaunās tehnoloģijas ciešā sasaitē ar atjaunīgās enerģijas resursiem paver līdz šim nebijušas iespējas Latvijas ekonomikas izaugsmei, starptautiskās konkurētspējas stiprināšanai un neatkarībai. Zaļā ūdeņraža ražotne iezīmēs Liepāju kā spēcīgu partneri un svarīgu punktu Eiropas ekonomikas kartē.

“Enerģētiskā neatkarība un enerģētiskā drošība ir svarīgas mūsu valdības stratēģiskās prioritātes. Ir būtiski attīstīt enerģijas ražošanas projektus ar uzticamiem, ilgtermiņā strādājošiem partneriem, kuri plāno savu darbību Latvijā desmitgadēs. Mums ir svarīga enerģētiskā neatkarība, pieejama enerģija valsts iedzīvotājiem un uzņēmējiem, tāpēc atbalstām “CIS Liepaja” un “Vindr” kopīgo projektu,” uzsver klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis.

Liepāja zaļā ūdeņraža ražotnes izveidei izraudzīta, novērtējot gan ostas sniegtās priekšrocības, gan Norvēģijas vēstniecības Latvijā rekomendācijas un kvalitatīvo uzņēmējdarbības vidi. Liepāja piedāvā unikālu priekšrocību kombināciju: stabilu infrastruktūru, piekļuvi atjaunojamai elektroenerģijai, saldūdeni un rūpniecisko zemi, turklāt politiskais klimats atbalsta ilgtspējīgu rūpniecību.

“Mēs esam priecīgi, ka šis projekts tiek īstenots Liepājā – pilsētā, kas strauji attīstās un virzās pretī savam ambiciozajam mērķim kļūt klimatneitrālai līdz 2030. gadam. Pie šī projekta esam strādājuši kopīgi jau vairākus gadus, un ir paveikts ļoti daudz. Saprašanās memoranda parakstīšana ir nozīmīgs solis ceļā uz projekta īstenošanu,” saka Liepājas pilsētas domes deputāts, Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieks Uldis Hmieļevskis.

SIA “CIS Liepaja”, kas apvieno Norvēģijas un Latvijas uzņēmumus, ir Norvēģijas–Latvijas Tirdzniecības kameras un Vācijas–Latvijas Tirdzniecības kameras biedrs, kura mērķis ir veicināt CO2 neitrālas enerģijas nodrošināšanu ES iekšējam tirgum, t. sk. Latvijas tirgum. “CIS Liepaja” ūdeņraža ražotnes projekts Liepājas Speciālajā ekonomiskajā zonā ir atzīts par valsts mēroga stratēģiski nozīmīgu investīciju projektu.

Uzņēmums “Vindr” dibināts 2019. gadā ar mērķi attīstīt vēja enerģijas projektus Norvēģijā un Zviedrijā un kļūt par vadošo Ziemeļeiropas atjaunīgās enerģijas ražotāju. Kopš tā laika tas paplašinājis darbību, aptverot Ziemeļvalstu un Baltijas reģionu. SIA “Vindr Latvia” attīsta vairāk nekā 900 MW sauszemes vēja enerģijas projektu portfeli, koncentrējoties uz ilgtermiņa sadarbības projektiem un ieguldot tajos starptautisku pieredzi un finansējumu.

Vindr informē par ieceri attīstīt vēja parku “Vidzeme”

Atjaunīgās enerģijas uzņēmums Vindr Latvia SIA plāno attīstīt vēja parku “Vidzeme” Cēsu novadā. Paredzēts, ka projekta ietvaros tiks uzstādītas līdz 43 vēja elektrostacijām ar kopējo jaudu līdz 309,6 megavatiem. Pirmdien, 24. novembrī, uzņēmuma pārstāvji kopā ar Norvēģijas vēstnieci Latvijā Īni Morengu (Ine Måreng) apmeklēja topošā vēja parka vietu, kā arī tikās ar Cēsu novada domes pārstāvjiem, lai pārrunātu sadarbību un informētu par projekta ieceri.

“Vēja parks “Vidzeme” ir iespēja nākotnē stiprināt Latvijas enerģētisko drošību un sniegt ieguldījumu reģiona attīstībā. Tā kā projekts šobrīd ir agrīnā ieceres posmā, mums ir īpaši svarīgi uzklausīt vietējo kopienu un veidot atklātu dialogu jau no paša sākuma. Drīzumā sāksim ietekmes uz vidi novērtējuma procesu un aicināsim iedzīvotājus piedalīties sabiedriskajā apspriešanā, lai ikviens varētu saņemt atbildes uz sev svarīgiem jautājumiem un paust savu viedokli,” norāda Vindr Latvia vadītāja Baiba Zauere.

Vēja parka “Vidzeme” un ar to saistītās infrastruktūras ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) procedūru paredzēts sākt nākamā gada sākumā. Tiks organizētas sabiedriskās apspriešanas sanāksmes, kurās būs aicināti piedalīties visi interesenti, lai saņemtu informāciju par projektu, uzdotu jautājumus un paustu savu viedokli. Vēja parku plānots attīstīt Cēsu novada Amatas, Vaives, Veselavas un Skujenes pagastos.

“Tādos projektos, kāds ir vēja parks “Vidzeme”, mēs redzam ne tikai ekonomisku potenciālu, bet arī iespēju īstenot ilgtspējīgas enerģijas risinājumus, kas balstās uz Latvijas un Norvēģijas kopīgajām vērtībām – atbildību pret vidi, sabiedrību un nākotnes paaudzēm. Šāda pieeja nodrošina, ka enerģētikas projekti sniedz ieguvumus gan vietējiem iedzīvotājiem, gan plašākai Latvijas ekonomikai,” uzsver Norvēģijas vēstniece Latvijā Īne Morenga.

Sākotnēji Vidzemē bija plānoti divi atsevišķi vēja parki, taču, izvērtējot teritoriju, vides apstākļus un tehniskās iespējas, nolemts apvienot pētāmo zonu vienā lielākā parkā – “Vidzeme”. Tas ļauj vienkāršot sabiedrības iesaistes un apspriešanas procesu, kā arī nodrošināt efektīvāku zemes izmantošanu un optimālu vides ietekmes pārvaldību. Vienots parks nozīmē skaidrāku komunikāciju ar vietējām kopienām, pārskatāmākus infrastruktūras plānus un vienkāršāku projekta īstenošanu, saglabājot iespēju sniegt nozīmīgu ieguldījumu reģiona enerģētikā un ekonomiskajā attīstībā.

Uzņēmums Vindr Latvia ir daļa no starptautiskas atjaunīgās enerģijas grupas, kas attīsta vēja un saules enerģijas projektus Latvijā, Igaunijā, Norvēģijā un Zviedrijā. Latvijā uzņēmums pašlaik attīsta projektu portfeli ar kopējo jaudu līdz 1,2 gigavatiem ar mērķi būtiski veicināt zaļās enerģijas pieejamību un enerģētisko neatkarību. Topošais vēja parks “Vidzeme” ir daļa no uzņēmuma ilgtermiņa investīciju plāna atjaunīgās enerģijas attīstībai Latvijā.

Papildu informācija par projekta ieceri ir pieejama šeit: https://vindr.eu/lv/projekts/vidzeme/

Vēja enerģijas attīstība ir Latvijai stratēģiski svarīgs jautājums, jo vēja parku izbūve un enerģijas ražošana tajos var tikt uzsākta salīdzinoši ātri, sniedzot valstij iespēju jau tuvāko gadu laikā palielināt vietējo elektroenerģijas ražošanas jaudu. Tajā pašā laikā prognozes liecina, ka nākamajos gados Latvijā pieaugs elektroenerģijas patēriņš, īpaši industriālajā sektorā un modernu tehnoloģiju ieviešanas rezultātā, tādējādi palielinot nepieciešamību pēc ilgtspējīgi ražotas vietējās enerģijas. Tas ir nozīmīgs solis uz patstāvīgu, ilgtspējīgu un prognozējamu enerģijas tirgu.

Kandidāta personas datu apstrādes politika

Kandidāta personas datu apstrādes politika

Šī kandidātu personas datu apstrādes politika (turpmāk tekstā – “Politika”) attiecas uz VINDR LATVIA, reģ. Nr. 40203494663, juridiskā adrese: Rīga, Audēju iela 15 – 4, LV-1050 (turpmāk tekstā – “Darba devējs”) un tādu fizisko personu, kura ir pieteikusies uz Darba devēja izsludināto vakanci (turpmāk tekstā – “Kandidāts”). 

Šīs Politikas mērķis ir informēt Kandidātu par Darba devēja veikto Kandidāta personas datu apstrādi (tajā skaitā personas datu apstrādes tiesisko pamatu un mērķi), pamatojoties uz Regulas (ES) 2016/679 (turpmāk tekstā – “Vispārīgā datu aizsardzības regula”) 13. pantu un 14. pantu, kā arī informēt Kandidātu par viņam piemītošām tiesībām datu apstrādes jomā. 

Pārzinis  

Darba devējs informē, ka attiecībā uz Kandidāta personas datu apstrādi, kuru veic Darba devējs, Darba devējs ir uzskatāms par personas datu pārzini Vispārīgās datu aizsardzības regulas izpratnē. 

Darba devēja kontaktinformācija  

Par personas datu apstrādes jautājumiem ar Darba devēju var sazināties, izmantojot šādu kontaktinformāciju: 

  • Adrese: Rīga, Audēju iela 15 – 4, LV-1050; 
  • E-pasta adrese: info@vindr.lv 

Personas dati 

Personas dati ir jebkāda informācija par identificētu vai identificējamu fizisku personu, šajā gadījumā Kandidātu. Kandidāta personas datus Darba devējs apstrādā tikai tādā apjomā, cik tas ir pamatoti nepieciešams, ievērojot spēkā esošo normatīvo aktu prasības. 

Piemēram, Darba devējs varētu apstrādāt šādas personas datu kategorijas: 

  • Identifikācijas dati: vārds, uzvārds, personas kods, pases vai personas apliecības (ID karte) numurs; 
  • Kontaktinformācija: adrese, e-pasts, tālruņa numurs; 
  • Kvalifikāciju raksturojošie dati: izglītība, darba pieredze, CV un pieteikumā ietvertā informācija; 
  • Rekomendācijas: esošā vai bijušā darba devēja pārstāvja identitāte un kontaktinformācija, atsauksmes saturs; 
  • Atlases (testēšanas) procesā radītie dati: testu, uzdevumu, interviju rezultāti un cita atlases laikā iegūtā informācija; 
  • Dati par reputācija: Kandidātu raksturojošas ziņas un ziņas par Kandidāta iepriekšējo darbību, kas ir pieejamas publiskos resursos un/vai publiskās datubāzēs, un kas ir nepieciešamas saskaņā ar Darba devējam saistošajiem normatīvajiem aktiem un likumīgām interesēm; 
  • Dati par sodāmību: informācija par Kandidāta sodāmību, kas nepieciešama saskaņā ar Darba devējam saistošajiem normatīvajiem aktiem un Darba devēja likumīgām interesēm (attiecībā uz ārvalstu Kandidātiem, ja informācija netiek iegūta, izmantojot valsts drošības iestādes); 
  • Bankas konta numurs: ja Kandidātam tiek izteikts darba piedāvājums, bankas konta numuru nepieciešams norādīt darba līguma sagatavē; 
  • Videoieraksts: Darba devēja telpās tiek veikta videonovērošana un tās rezultātā tiek uzglabāti videoieraksti; 
  • Citi dati: visi citi dati, ko Kandidāts pēc saviem ieskatiem iesniedzis atlases procesā. 

Atsevišķos atlases procesos Darba devējs pārbauda arī publiski pieejamu informāciju (piemēram, SIA “Lursoft IT” – saistību ar citiem uzņēmumiem, informāciju par maksātnespēju utt., VID EDS – nodokļu parādus, SIA “Creditreform Latvija” un SIA “Paus Konsults”
– informāciju par parādsaistībām, un citas datu bāzes). Ja darbā pieņemšanas process ir saistīts ar ārvalstnieku pieņemšanu darbā, Darba devējs var izmantot tiesības pieprasīt Kandidātam iesniegt izziņu par Kandidāta sodāmību.
 

Gadījumos, ja Kandidāts iesniedz personas datus, kas nav vajadzīgi un/vai nav atbilstoši atlases procesam (piemēram, reliģiskā pārliecība), Darba devējs iespēju robežās tos dzēš/aizklāj u.tml. 

Darba devējs aicina nesniegt personas datus, kas nav nepieciešami atlases procesam, piemēram, informāciju par rasi, ādas krāsu, invaliditāti, grūtniecību un ģimenes stāvokli,
informāciju par reliģisko, politisko vai citu pārliecību, informāciju par nacionālo vai sociālo izcelsmi, mantisko vai ģimenes stāvokli, seksuālo orientāciju vai citiem apstākļiem.
 

Galvenie personas datu apstrādes nolūki un tiesiskie pamati 

Mērķis  Personas dati  Tiesiskais pamats 
Kandidātu atlase  Identifikācijas dati,
kontaktinformācija,
kvalifikāciju raksturojošie dati,
rekomendācijas, atlases procesā radītie dati, citi dati 
Piekrišana:
Kandidāts ar savu
aktīvu darbību nosūta
pieteikumu un CV vai Darba devēja leģitīmās interese pieņemt darbā personu vakantai darba vietai 
Detalizēta Kandidātu
un tā atbilstības
Darba devēja
noteiktajiem
kritērijiem izvērtēšana 
Identifikācijas dati,
kontaktinformācija,
kvalifikāciju
raksturojošie dati,
rekomendācijas, atlases
procesā radītie dati, citi
dati 
Darba devēja leģitīmās
intereses, piemēram, vispiemērotāko kandidātu atlase, lai nodrošinātu efektīvu darbību 
Komunikācija ar
Kandidātu 
Kontaktinformācija  Piekrišana:
Kandidāts ar savu
aktīvu darbību nosūta
pieteikumu un piekrīt saziņai vai Darba devēja leģitīmās interese sazināties ar kandidātu,
tādējādi nodrošinot darbā pieņemšanas procesa norisi
 
Sagatavot darba līgumu  Identifikācijas dati,
kontaktinformācija,
bankas konts 
Līguma noslēgšana un
juridisku pienākumu
izpilde saskaņā ar
Darba likumu 
Izpildīt normatīvo aktu
prasības, attiecībā uz
darbiniekiem, valdes un
padomes locekļiem 
Tiesību aktos noteiktie
personas dati,
piemēram, sodāmība (nerezidentiem) 
Darba devēja leģitīmās
intereses un juridisko
pienākumu izpilde 
Nodrošināt pret īpašumu vērstu noziedzīgu nodarījumu novēršanu
un atklāšanu un pierādījumu saglabāšanu
 
Videoieraksts  Darba devēja leģitīmās
intereses – fiziskās drošības pārvaldība,
notikumu izmeklēšana 
Lai nodrošinātu Darba devēja interesēm atbilstošu strīda atrisināšanu
(ja strīds rodas starp Darba devēju un Kandidātu)
 
Identifikācijas dati,
kontaktinformācija,
kvalifikāciju
raksturojošie dati,
rekomendācijas, atlases
procesā radītie dati, citi
dati 
Darba devēja leģitīmās interese aizstāvēt savas intereses strīdu izšķiršanas iestādēs 

Personas datu saņēmēji 

Darba devējs var nodot Kandidāta personas datus trešajai pusei, kas sniedz Kandidāta testēšanas, novērtēšanas, izpētes un citus personāla atlasei nepieciešamos pakalpojumus,
Kandidāta bijušajiem darba devējiem, lai iegūtu informāciju par Kandidāta iepriekšējo darbību, Kandidāta profesionālajām un sociālajām kompetencēm, Darba devēja darbību uzraugošajām iestādēm, kā arī tiesību aktos paredzētajos gadījumos tiesībsargājošajām iestādēm, piemēram, Valsts policijai, valsts drošības iestādēm.
 

Datu nodošana uz trešajām valstīm 

Darba devējs nenodod Kandidāta personas datus ārpus Eiropas Savienības/Eiropas Ekonomiskās zonas. 

Datu ieguves avoti 

Personas datu ieguves avoti: 

  • Kandidāts patstāvīgi iesniedz Darba devējam savus personas datus, piemēram, CV, pieteikuma vēstulē vai elektroniskajā sarakstē; 
  • Atsauksmes par Kandidātu no iepriekšējiem darba devējiem, saņemot Kandidāta iepriekšēju atļauju; 
  • Informācija sociālajos tīklos par Kandidāta biznesa un nodarbinātības mērķiem, piemēram, LinkedIn; 
  • Personāla atlases uzņēmumi; 
  • Publiski pieejamas datu bāzes, sociālie tīkli un citi ziņu avoti; 
  • Tiesībsargājošās iestādes. 

Personas datu glabāšanas termiņš 

Personas dati tiek glabāti līdz: 

  • līdz noteiktā apstrādes mērķa sasniegšanai; 
  • līdz brīdim, kad normatīvajos aktos noteiktais Darba devēja pienākums apstrādāt
    un/vai uzglabāt datus ir izpildīts; 
  • ja apstrāde notiek, pamatojoties uz piekrišanu, personas dati tiek apstrādāti
    tik ilgi, kamēr sniegtā piekrišana ir spēkā un tā nav atsaukta. 

Parasti Darba devējs saglabā Kandidāta personas datus 6 mēnešus pēc attiecīgas vakances konkursa beigām, ja vien Darba devējs un Kandidāts nav vienojušies, ka Kandidāta dati varētu tikt izmantoti arī citām vakancēm vai ja ir pamats uzskatīt, ka personas datu izmantošana būs nepieciešama, lai atrisinātu radušos strīdu. 

Pēc darba tiesisko vai citu civiltiesisko attiecību nodibināšanas Kandidāta personas dati var tikt glabāti arī ilgāk un to apstrādei ir piemērojami Darba devēja iekšējie noteikumi un ārējo normatīvo aktu prasības. Piemēram: 

  • saskaņā ar Ministru kabineta 2018. gada 13. novembra noteikumiem Nr. 690 “Noteikumi par personas darba vai dienesta gaitu un izglītību apliecinošiem dokumentiem, kuriem ir arhīviska vērtība, un to glabāšanas termiņiem” dokumentu par darba tiesisko attiecību nodibināšanu, grozīšanu un izbeigšanu (rīkojuma dokumenti, darba līgumi un to grozījumi, uzteikumi un vienošanās par darba attiecību izbeigšanu), tiem pielīdzināti dokumenti un to reģistri, kas nepieciešami darba tiesisko attiecību administrēšanai glabāšanas laiks ir 75 gadi. 
  • saskaņā ar Grāmatvedības likumu attaisnojuma dokumentiem par darbiniekiem aprēķināto mēnešalgu (darba samaksu) ar sadalījumu pa gadiem un mēnešiem glabāšanas laiks ir 10 gadi. 

Personas datu drošība 

Darba devējs nodrošina, pastāvīgi pārskata un uzlabo aizsardzības pasākumus, lai aizsargātu Kandidāta personas datus no nesankcionētas piekļuves, nejaušas nozaudēšanas, izpaušanas vai iznīcināšanas. Lai to īstenotu, Darba devējs pielieto mūsdienu tehnoloģijas, tehniskas un organizatoriskas prasības, t.sk., izmantojot ugunsmūrus, antivīrusu programmas, datu šifrēšanu. 

Kandidāta personas datu drošības incidenta gadījumā, ja tas radīs augstu risku Kandidāta tiesībām un brīvībām, Darba devējs nekavējoties paziņos par to Kandidātam, ja tas būs iespējams, vai informācija tiks publiskota Darba devēja Internet mājaslapā, vai publiskota citādā iespējamā veidā. 

Kādi normatīvie akti ir piemērojami? 

Uz Kandidāta personas datu apstrādi, kas veikta atlases laikā, ir attiecināmi šādi normatīvie akti: 

  • Vispārīgā datu aizsardzības regula; 
  • Likums par fizisko personas datu apstrādi; 
  • dažādas speciālās tiesību normas (piemēram, Darba likums u.tml.). 

Kandidāta tiesības 

Normatīvais regulējums datu aizsardzības jomā piešķir Kandidātam vairākas tiesības ietekmēt Kandidāta personas datu apstrādi. Lai šīs tiesības īstenotu, Kandidātam: 

  • jāiesniedz Darba devējam rakstveida iesniegumu klātienē, uzrādot Darba devējam personu apliecinošu dokumentu (pase vai personas apliecība (ID karte)) vai; 
  • jānosūta ar drošu elektronisko parakstu parakstītu iesniegumu uz info@vindr.lv. 

Pēc iesnieguma saņemšanas Darba devējs identificēs Kandidātu, proti, pārliecināsies, ka Kandidāts ir tā pati persona, par kuru uzdodas un kura ir iesniegusi iesniegumu, un sniegs Kandidātam atbildi uz konkrēto iesniegumu viena mēneša laikā. 

Kandidātam ir visas tiesības, ko garantē Vispārīgā datu aizsardzības regula, piemēram: 

  • tiesības piekļūt saviem personas datiem un saņemt informāciju par to apstrādi; 
  • tiesības pieprasīt izlabot nepareizus, neprecīzus vai nepilnīgus personas datus, ierobežot to apstrādi; 
  • tiesības pieprasīt datu dzēšanu; 
  • tiesības uz datu pārnesamību; 
  • tiesības iesniegt sūdzību datu aizsardzības iestādēs (Latvijā – Datu valsts inspekcijā (https://www.dvi.gov.lv/en/contacts-authority; 
  • tiesības atsaukt piekrišanu. Kandidātam ir tiesības atsaukt piekrišanu savu personas datu apstrādei, ja pamats personas datu apstrādei ir piekrišana. Piekrišanas atsaukšanai Kandidāts izmantos šajā Politikā noradīto Darba devēja kontaktinformāciju. Ja Kandidāts atsauc piekrišanu savu personas datu apstrādei, kas nepieciešama, lai izvērtētu Kandidāta atbilstību izsludinātās vakances prasībām un Darba devēja darbā pieņemšanas kritērijiem, tad tas var ietekmēt Kandidāta novērtēšanas rezultātus, un Darba devējs nebūs atbildīgs par šādām sekām. 

Ja vēlaties iepazīties ar Vispārīgās datu aizsardzības regulas tekstu, tas ir pieejams tiešsaistē šeit: https://eur-lex.europa.eu/eli/reg/2016/679/oj 

Darba devējam ir tiesības veikt papildinājumus šajā Politikā, publiskojot tās aktuālo versiju savā interneta mājaslapā. 

 

Sākotnējā sabiedriskā apspriešana paredzēta:

2025. gada 21. augustā plkst. 17.00

Vīpes tautas namā, “Vālodzītes”, Vīpē, Vīpes pagastā, Jēkabpils novadā

Sanāksme notiks klātienē un interesenti varēs piedalīties arī attālināti. Tiešsaistes pieslēgšanās saites tiks publicētas sanāksmes dienā tīmekļvietnē: www.skpk.lv/zinas. 

Sākotnējās sabiedriskās apspriešanas mērķis ir iepazīstināt sabiedrību ar paredzētās darbības ieceri un ietekmes uz vidi novērtējuma programmu. Sanāksmes laikā dalībnieki varēs uzdot jautājumus par projekta plāniem, kā arī izteikt viedokļus un ierosinājumus, kas tiks ņemti vērā turpmākajā IVN procesa gaitā. Šajā posmā vēl netiek prezentēti konkrēti tehniskie risinājumi vai turbīnu izvietojums – tie tiks precizēti, pamatojoties uz novērtējuma rezultātiem un sabiedrības iesaisti. 

Ar sanāksmi saistīto dokumentāciju iespējams apskatīt vairākās vietās klātienē un tiešsaistē, tostarp pašvaldības mājaslapā, kā arī projekta sagatavotāja SIA “Skepast & Puhkim” vietnē www.skpk.lv/zinas un šeit, Vindr Latvia mājaslapā. 

Rakstiskus priekšlikumus par paredzēto darbību var iesniegt Enerģētikas un vides aģentūrā (Rūpniecības ielā 23, Rīga, LV – 1045, tālrunis: 67321173, e-pasts: pasts@eva.gov.lv , https://www.eva.gov.lv/lv ) līdz 2025. gada 29. augustam. 

Plānotais vēja parks “Kūkas” atrodas Jēkabpils novada Kūku pagastā un Vīpes pagastā. Tā ir iecerēta atjaunīgās enerģijas elektrostacija, kurā paredzēts uzstādīt līdz 23 vēja turbīnām, kuru kopējā jauda varētu sasniegt ~184 MW (katras stacijas nominālā jauda ir ~8 MW).

Sākotnējā sabiedriskā apspriešana paredzēta:

2025. gada 13. augustā plkst. 17.00

Līvānu novada kultūras centrā, Rīgas ielā 105, Līvānos, Līvānu novadā

Sanāksme notiks klātienē un interesenti varēs piedalīties arī attālināti. Tiešsaistes pieslēgšanās saites tiks publicētas sanāksmes dienā tīmekļvietnē: www.skpk.lv/zinas. 

Sākotnējās sabiedriskās apspriešanas mērķis ir iepazīstināt sabiedrību ar paredzētās darbības ieceri un ietekmes uz vidi novērtējuma programmu. Sanāksmes laikā dalībnieki varēs uzdot jautājumus par projekta plāniem, kā arī izteikt viedokļus un ierosinājumus, kas tiks ņemti vērā turpmākajā IVN procesa gaitā. Šajā posmā vēl netiek prezentēti konkrēti tehniskie risinājumi vai turbīnu izvietojums – tie tiks precizēti, pamatojoties uz novērtējuma rezultātiem un sabiedrības iesaisti. 

Ar sanāksmi saistīto dokumentāciju iespējams apskatīt vairākās vietās klātienē un tiešsaistē, tostarp pašvaldības mājaslapā, kā arī projekta sagatavotāja SIA “Skepast & Puhkim” vietnē www.skpk.lv/zinas un šeit, Vindr Latvia mājaslapā. 

Rakstiskus priekšlikumus par paredzēto darbību var iesniegt Enerģētikas un vides aģentūrā (Rūpniecības ielā 23, Rīga, LV – 1045, tālrunis: 67321173, e-pasts: pasts@eva.gov.lv , https://www.eva.gov.lv/lv ) līdz 2025. gada 22. augustam. 

Plānotais vēja parks “Līvāni” atrodas Līvānu novada Jersikas pagastā. Tā ir iecerēta atjaunīgās enerģijas elektrostacija, kurā paredzēts uzstādīt līdz 13 vēja turbīnām, kuru kopējā jauda varētu sasniegt ~104 MW (katras stacijas nominālā jauda ir ~8 MW).

Sākotnējā sabiedriskā apspriešana paredzēta:

2025. gada 21. jūlijā plkst. 17.00

Jaunlutriņu tautas namā, Jaunlutriņu pagastā, Saldus novadā

2025. gada 22. jūlijā plkst. 17.00

Vārmes sporta hallē, Vārmē, Vārmes pagastā, Kuldīgas novadā

Sanāksmes notiks klātienē un interesenti varēs piedalīties arī attālināti. Tiešsaistes pieslēgšanās saites tiks publicētas sanāksmes dienā tīmekļvietnē: www.skpk.lv/zinas. 

Sākotnējās sabiedriskās apspriešanas mērķis ir iepazīstināt sabiedrību ar paredzētās darbības ieceri un ietekmes uz vidi novērtējuma programmu. Sanāksmes laikā dalībnieki varēs uzdot jautājumus par projekta plāniem, kā arī izteikt viedokļus un ierosinājumus, kas tiks ņemti vērā turpmākajā IVN procesa gaitā. Šajā posmā vēl netiek prezentēti konkrēti tehniskie risinājumi vai turbīnu izvietojums – tie tiks precizēti, pamatojoties uz novērtējuma rezultātiem un sabiedrības iesaisti. 

Ar sanāksmēm saistīto dokumentāciju iespējams apskatīt vairākās vietās klātienē un tiešsaistē, tostarp pašvaldību mājaslapās, kā arī projekta sagatavotāja SIA “Skepast & Puhkim” vietnē www.skpk.lv/zinas un šeit, Vindr Latvia mājaslapā. 

Rakstiskus priekšlikumus par paredzēto darbību var iesniegt Enerģētikas un vides aģentūrā (Rūpniecības ielā 23, Rīga, LV – 1045, tālrunis: 67321173, e-pasts: pasts@eva.gov.lv , https://www.eva.gov.lv/lv ) līdz 2025. gada 1. augustam. 

Plānotais vēja parks “Ošenieki” atrodas Saldus novada Jaunlutriņu pagastā un Kuldīgas novada Vārmes pagastā. Tā ir iecerēta atjaunīgās enerģijas elektrostacija, kurā paredzēts uzstādīt līdz 18 vēja turbīnām, katras nominālā jauda varētu sasniegt 7,2 MW.

Sākotnējā sabiedriskā apspriešana paredzēta:

2025. gada 26. jūnijā plkst. 17:30

Nīcgales pagasta tautas namā, Skolas ielā 17, Nīcgalē, Nīcgales pagastā, Augšdaugavas novadā

2025. gada 27. jūnijā plkst. 17:00

Rožkalnu kultūras namā, Saules ielā 16, Rimicānos, Rožkalnu pagastā, Preiļu novadā

Sanāksmes notiks klātienē un interesenti varēs piedalīties arī attālināti. Tiešsaistes pieslēgšanās saites tiks publicētas sanāksmes dienā tīmekļvietnē: www.skpk.lv/zinas.

Sākotnējās sabiedriskās apspriešanas mērķis ir iepazīstināt sabiedrību ar paredzētās darbības ieceri un ietekmes uz vidi novērtējuma programmu. Sanāksmes laikā dalībnieki varēs uzdot jautājumus par projekta plāniem, kā arī izteikt viedokļus un ierosinājumus, kas tiks ņemti vērā turpmākajā IVN procesa gaitā. Šajā posmā vēl netiek prezentēti konkrēti tehniskie risinājumi vai turbīnu izvietojums – tie tiks precizēti, pamatojoties uz novērtējuma rezultātiem un sabiedrības iesaisti.

Ar sanāksmēm saistīto dokumentāciju iespējams apskatīt vairākās vietās klātienē un tiešsaistē, tostarp pašvaldību mājaslapās www.augsdaugavasnovads.lv, www.preili.lv, kā arī projekta sagatavotāja SIA “Skepast & Puhkim” vietnē www.skpk.lv/zinas un šeit, Vindr Latvia mājaslapā.

Rakstiskus priekšlikumus par paredzēto darbību iespējams iesniegt līdz 2025. gada 7. jūlijam Enerģētikas un vides aģentūrā (Rūpniecības iela 23, Rīga, LV–1045, e-pasts: pasts@eva.gov.lv).

Vēja parka projektu paredzēts īstenot Augšdaugavas novada Nīcgales un Kalupes pagastu teritorijā.

This site is registered on wpml.org as a development site. Switch to a production site key to remove this banner.