Minimālā distance starp vēja elektrostaciju un dzīvojamo māju Latvijā drīkst būt ne mazāk par 800 m. To nosaka Ministru kabineta noteikumi “Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība“.

Vēja turbīnu attālums no dzīvojamām ēkām ir atkarīgs arī no vairākiem citiem faktoriem: reģionālā vispārējā un detālplānojuma, ietekmes uz vidi, trokšņu un ēnojuma analīzes. Vēja turbīnu atrašanās vietas tiek izvēlētas tā, lai tās radītu minimālu traucējumu vietējiem iedzīvotājiem.

Vēja parka būvniecība var ilgt 1-2 gadus atkarībā no projekta apjoma un sarežģītības. Papildus vēja parka izveidei jābūvē arī ceļi un elektrības pieslēguma punkts, kura izbūve var ilgt 2-4 gadus. Vēja turbīnas ir paredzētas darbībai līdz 30 gadiem. Pēc tam vajadzības gadījumā tās var atjaunot vai demontēt.

Letekme uz apkārt esošo īpašumu vērtību var būt dažāda, taču pastāv uzskats, ka labi plānoti un uzbūvēti vēja parki ne vienmēr negatīvi ietekmē īpašumu vērtību. Negatīva ietekme uz nekustamo īpašumu cenām var būt periodā, kad tiek izsludināta vēja parka attīstība un būvdarbi vēl nav uzsākti vai arī kamēr tie turpinās. Tas ir laiks, kad cilvēkiem ir daudz jautājumu un neskaidrību par projekta potenciālo ietekmi.

Pēc vēja parka pabeigšanas vairumā gadījumu nekustamā īpašuma cenas atkal paceļas vismaz līdz iepriekšējam līmenim, jo ​​vēja parka ietekme ir skaidri saprotama. Mājsaimniecības, kuras atrodas vēja parka tuvumā, saņem daļu no maksājuma vietējās kopienas attīstībai, kas paredzēts, lai kompensētu iespējamās neērtības un tas nereti palīdz celt īpašuma pievilcību un vērtību.

Vindr ievēro labāko praksi un Ziemeļvalstu pieredzi, lai nodrošinātu vēja parku pozitīvo ietekmi uz vietējām kopienām un nekustamo īpašumu.

Finansiālie ieguvumi iedzīvotājiem: Vēja parku būvniecība sniedz tiešus ieguvumus tiem iedzīvotājiem, kuri dzīvo līdz 2 kilometru attālumā no vēja parka. Maksas apmēru nosaka Ministru kabineta noteikumi “Vēja elektrostaciju maksājumu kārtība vietējās kopienas attīstībai”, kas paredz ikgadēju maksājuma 2500 eiro apmērā par katru, tajā skaitā arī nepilnu vēja elektrostacijas nominālās jaudas megavatu. Šo maksājumu sadala starp pašvaldību un mājsaimniecībām ap vēja turbīnām.

Infrastruktūras attīstība: Vēja parka būvniecības laikā attīsta ceļus un izbūvē nepieciešamās komunikācijas, kas uzlabo reģiona infrastruktūru.

Atbalsts vietējai uzņēmējdarbība: vēja parka ražotā zaļā enerģija rada spēcīgas nākotnes perspektīvas vietējiem energoietilpīgiem uzņēmumiem, piemēram, kokrūpniecības, mežsaimniecības un lauksaimniecības nozarēs, nodrošinot tiem piekļuvi tīrai enerģijai tieši no avota. Tas var spēcināt vietējo ekonomiku, ienest nodokļu ieņēmumus un radīt jaunas darba vietas.

Darba iespējas pagasta un novada ietvaros tiks nodrošinātas visa vēja parka dzīves cikla laikā. Sākuma posmā, kamēr aktīvi norisinās teritorijas izpētes un projektēšanas darbi, ekonomiskā aktivitāte būs neliela. Taču, iestājoties aktīvajai būvniecības fāzei, būs nepieciešami gan ar būvniecību, gan ar izmitināšanu un ēdināšanu saistīti pakalpojumi, kuru nodrošināšanai Vindr labprāt izmantotu vietējo uzņēmēju un cilvēku darbaspēku. Arī vēja parka ekspluatācijas laikā Vindr cer uz novada uzņēmumu un vietējo apkaimju iedzīvotāju cilvēkresursu to apkalpošanā.

´Vietējiem iedzīvotājiem ir tiesības un iespēja piedalīties diskusijās un izteikt savu viedokli par vēja parku būvniecību. Esam gatavi tikties ar iedzīvotājiem un pašvaldību vadītājiem. Oficiālas atsauksmes par projektu var sniegt ietekmes uz vidi novērtējuma laikā, kura laikā notiek sabiedriskā apspriešana. Mūsu mērķis ir sadarboties ar vietējām kopienām, lai atrastu risinājumus, kas der visām iesaistītajām pusēm. Plānošanas procesu vada pašvaldība, nodrošinot iekļaujošu un caurskatāmu procesu. Iedzīvotājiem ir iespēja uzdot jautājumus un dalīties viedokļos gan ar pašvaldību, gan ar mums, lai viņu viedoklis tiktu ņemts vērā, pieņemot lēmumus.

Minimālais Ministru kabinetā noteiktais attālums starp vēja turbīnu un dzīvojamajām mājām ir 800 m, un šajā attālumā trokšņu līmenis naktī nedrīkst pārsniegt 45 dB. Tas atbilst skaļumam, kādu rada sadzīves tehnika mājās.

Mūsdienu vēja turbīnu troksnis patiesībā ir diezgan pieticīgs, īpaši, ja salīdzina ar smagajai rūpniecībai vai kokapstrādei raksturīgo skaļumu. Taču tā ir taisnība, ka vēja turbīnu lāpstiņu kustību pavada zināma šņākoņa, kas dzirdama vēja parka apkaimē. Tomēr pat mūsdienu jaudīgākās elektriskās vēja turbīnas tālāk par aptuveni 700 metriem no vēja turbīnas nepārsniedz atļautos trokšņa standartus – pat pēc piesardzīgākajiem aprēķiniem.

Plānojot precīzu vēja turbīnu atrašanās vietu, tiek modelēta trokšņu karte, kas aprēķina vēja turbīnu radītā trokšņa izplatību tuvējā apvidū. Trokšņu karti veido, pieņemot, ka visas vēja turbīnas vienlaikus darbojas maksimālajā darba režīmā un troksnis izplatās vienādi visos virzienos. Patiesībā trokšņa līmenis vienmēr ir zemāks, jo skaņa plūst noteiktā virzienā, atkarībā no vēja virziena, turklāt troksni atbalso un slāpē apkārt esošie dabas objekti. Tāpat trokšņu kartē nav ņemti vērā tādi objekti, kā, piemēram, koki, kas ļoti labi slāpē skaņas.

Modelējot trokšņa izplatību, tiek ņemti vērā arī dažādi dabas un cilvēka radītie faktori. Piemēram, meži darbojas kā lieliskas trokšņu barjeras un ļoti labi absorbē skaņu. Daļa vēja turbīnu radītā trokšņa saplūst arī ar apkārtējo fona troksni, piemēram, automašīnu kustību vai vēja šalkoņu.

Faktiskais trokšņa līmenis vienmēr ir zemāks par modelēto, jo, veidojot šos modeļus, tiek veikti daudzi piesardzības pasākumi, lai nodrošinātu cilvēku mieru un labklājību. Vindr nodrošina, ka vēja parku plānošana tiek veikta atbildīgi un ņemot vērā vietējo iedzīvotāju vajadzības

Projektējot un būvējot vēja turbīnas, tiek ņemti vērā Latvijai raksturīgie laikapstākļi, un tās veidotas tā, lai varētu izturētu pat bargos ziemas apstākļus. Mums ir pieredze vēja parka būvniecībā un ekspluatācijā līdzīgos klimatiskajos apstākļos Zviedrijā, kur 2023. gadā tika pabeigts Bjorkvatnetasevēja parks ar 33 vēja turbīnām.

Ziemas apstākļos saglabājas zināms risks, ka vēja turbīnām aizsalstot, no tām var atdalīties un krist lāstekas. Latvijā šāda situācija var rasties aptuveni 5-6 dienas gadā. Šīs lāstekas parasti ir nelielas, bet stiprā vējā var aizlidot līdz pat 100 metriem vēja virzienā.

Vēja ģeneratori ir aprīkoti ar sensoriem, kas automātiski nosaka apledojumu un nepieciešamības gadījumā aptur vēja turbīnas darbību. Tas ļauj apkopes tehniķiem droši noņemt ledu no lāpstiņām pirms vēja turbīnas darbības atsākšanas.

Vēl viena ļoti reta bīstamība ir iespējama vēja ģeneratora aizdegšanās. Lai samazinātu šo risku, vēja turbīnas ir aprīkotas ar automatizētiem ugunsdrošības risinājumiem kas ļauj nekavējoties pamanīt ugunsgrēku, ja tāds izceļas. Vēja turbīnu sastāvdaļas, kurās var būt viegli uzliesmojoši materiāli, ir izstrādātas rūpīgi un vēja turbīnu ārpuse galvenokārt sastāv no nedegošiem materiāliem, piemēram, betona un metāla. Uguns izplatīšanās iespēja uz apkārtējiem rajoniem ir ārkārtīgi maza.

Vēja parka ceļu tīkls nodrošina labu vēja turbīnu sasniedzamību un ātru un efektīvu iespēju reaģēt uz iespējamām avārijas situācijām.

Vēja parku izbūves vajadzībām mežus neizcērt lielos apjomos. Mežistrāde tiek veikta tikai vēja turbīnas pamatnes un būvlaukuma platībā, kā arī, ja tas nepieciešams, gar ceļiem, pa kuriem tiks piegādātas turbīnu detaļas.

Mūsu interesēs ir izcirst pēc iespējas mazāk mežu un ap vēja ģeneratoru saglabāt buferzonu, kurā notiek ilgtspējīga meža apsaimniekošana. Buferjosla palīdz saglabāt mežu un biotopus, kā arī samazina vēja parka redzamību. Vai un cik liela daļa meža ir jāizcērt, tas kļūst skaidrs tad, kad zināma precīza vēja ģeneratoru atrašanās vieta. Parasti katrai vēja turbīnai un ar to saistītajai infrastruktūrai ir jāizcērt vidēji 2 – 3 hektāri meža.

Vēja enerģijas ražošana ir viens no videi draudzīgākajiem elektroenerģijas ražošanas veidiem, jo ​​tā nerada gaisa piesārņojumu vai siltumnīcefekta gāzes, kuras veicina klimata pārmaiņas. Pirms vēja parka būvniecības tiek veikta visaptveroša ietekmes uz vidi analīze, kuras laikā tiek izpētīta visa iespējamā ietekme uz vidi, tostarp arī uz putniem un dzīvniekiem.

Vēja parku ietekme uz putniem un dzīvniekiem ir atkarīga no vairākiem faktoriem – galvenokārt no vēja turbīnu atrašanās vietas, kā arī konkrētās putnu vai dzīvnieku sugas. Plānojot vēja turbīnu atrašanās vietu, tiek ņemti vērā pētījuma rezultāti, kas attiecas arī, piemēram, uz dzīvnieku mitināšanās un putnu ligzdošanas vietām, migrācijas koridoriem un barošanās vietām.

Tāpat vienmēr ir iespējams apturēt vēja turbīnas, ja tas ir nepieciešams, piemēram, putnu migrācijas laikā

Nīcgales Lielais akmens atrodas tādā attālumā no vēja parka turbīnām, ka tā pieejamība nebūs traucēta vēja parka būvniecības un ekspluatācijas laikā.